An optimistic tale about the birth of AI.

This review may contain spoilers. I can handle the truth.
An optimistic tale about the birth of AI.
interesanti šo skatīties 20 gadus pēc filmas iznākšanas, pavisam citā laikā no dzimumu līdztiesības viedokļa un citā tās virzības trajektorijā. (interesanti, ko par šo filmu teiktu endrjū teits un visa tā pārējā varza.) tādā ziņā filma šķita teju vai nostalģiska (un arī aktierspēles ziņā šī filma šķita kā bērnu filma no 90.tajiem). neskatoties uz to (un uz dažām labām ainām, kā piemēram Kidmenas lielisko tuvplānu, kurā viņa uzzina, ka tiek atlaista no darba), tas tomēr nemaina faktu, ka šī ir diezgan slinka un apjukusi filma, kur scenārijs nav īpaši izstrādāts, varoņi mēdz uzvesties neloģiski, un starp galveno pāri ir nulle ķīmijas.
Whoa, saki jā vēlmei beigt dzīvot. Salīdzinot ar šo izstrādājumu, Klases salidojums un Svingeri ir mākslas kino. Vienkārši neiedomājami draņķīgs, amatierisks un vecišķs savārstījums, kas šķiet uzņemts bez scenārija un kuru vienkārši mēģināts sadrāklēt kopā ar aizkadra balss palīdzību, piemetot vēl klāt nemitīgu kādas Rīgas kafijotavas reklāmu. Viennozīmīgi sliktākais, kas jelkad redzēts latviešu kino, un to es saku, redzējusi visneiedomājamākos amatieru mēģinājumus taisīt filmas.